« previous entry | next entry »
Jul. 8., 2007 | 12:34 am

Pirmo reizi ever cepu rabarberkūku. Labi, no A līdz Zn nebija, bet tik un tā. Cilvēki saka, ka ir laba. Pašai paškritika mācas virsū.
Alkahols pasauli kapā iedzīs.

Dzīvo pie mums te Ziepniekkalnā viens jaunietis. Mārtiņš laikam viņu sauc. Šodien, saņemoties aiziet uz Maximu pēc kūkas izejvielām un udzeramā, nāca viņš man pretim. Visas iekšiņas trīcēja un sirds sitās kā mazam skuķim. Un tā katru reizi satiekot viņu. Principā varētu arī viņu nodēvēt par vienu no mana Lieliskā vīrieša etaloniem. Un viņa acis vispār..
Un visvairāk man patīk tas, ka esam diezgan lielā mērā svešinieki. Un tādas sirdspamutilaukā sajūtas piedod manai mazajai dzīvītei odziņu kaut kādu.

Vispār es nejūtos veca. Un domāju, ka krīze pirms un pēc svecīšu nopūšanas man arī nesāksies.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {1}

burvis, ghe

from: [info]wztr
date: Jul. 8., 2007 - 11:57 am
Link

jā, sirdspamutilaukā ir mīkla

Atbildēt