Jul. 8., 2007 | 12:34 am
No:: b_bumbuls

Pirmo reizi ever cepu rabarberkūku. Labi, no A līdz Zn nebija, bet tik un tā. Cilvēki saka, ka ir laba. Pašai paškritika mācas virsū.
Alkahols pasauli kapā iedzīs.

Dzīvo pie mums te Ziepniekkalnā viens jaunietis. Mārtiņš laikam viņu sauc. Šodien, saņemoties aiziet uz Maximu pēc kūkas izejvielām un udzeramā, nāca viņš man pretim. Visas iekšiņas trīcēja un sirds sitās kā mazam skuķim. Un tā katru reizi satiekot viņu. Principā varētu arī viņu nodēvēt par vienu no mana Lieliskā vīrieša etaloniem. Un viņa acis vispār..
Un visvairāk man patīk tas, ka esam diezgan lielā mērā svešinieki. Un tādas sirdspamutilaukā sajūtas piedod manai mazajai dzīvītei odziņu kaut kādu.

Vispār es nejūtos veca. Un domāju, ka krīze pirms un pēc svecīšu nopūšanas man arī nesāksies.

Link | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.