« previous entry | next entry »
Dec. 10., 2006 | 08:58 pm

Krekliņš ar pūcītēm un stikla bumbuņas laikam ir vienīgais prieks, kas šodien noticis.
Ik pa brīdim kamols kaklā sakāpj. Cenšos visu laiku rīt nost, jo šobrīd asaras nav tā lieta, ko gribētu cilvēkiem rādīt. Smaidu, kaut smaidīt negribas. Jāsmaida, jāsmaida, jāsmaida...
Vecrīgā kāds vīrietis skaisti dziedāja pie Hansabankas. Tā ģitāras skaņa un viņa balss. Zema, spēcīga un reizē tik sāpīga.
Šogad Zsvētki būs tādi kā parasti. Sēdēšu visu vakaru pie TV un grauzīšu sadāvinātās šokolādes līdz nelabumam.
Bija mazs sapnis par piparkūku sirdīm, karstvīnu, mandarīniem un olu liķieri. Maziņu kastīti zem eglītes un lielu buču man uz degungala. Bet laikam tas viss izpaliks. Ja vien nebūs kāds, kas visu noliks vietās un spēs dot laimi.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {14}

from: [info]snork_e
date: Dec. 11., 2006 - 04:50 pm
Link

es kaut ko nejaucu? mums tač jādzied. have forgotten? jeb arī tagad Tu pēkšņi vairs nedziedi. jeb alis brauc ar mums? kā tad ir ko?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]b_bumbuls
date: Dec. 11., 2006 - 06:20 pm
Link

nein nav nekāda forgotten. Alise brauks uz to pašu dievkalpojumu, kurā mēs dziedāsim. kā klausītājs. un es dziedu obligāti un es apsveru ideju ar Jurīti parunāt, lai ļauj man Dvēseles Altāri nodzeidāt. kaut kā jūtu vajadzību. ak ak. kā Tu domā, ko viš teiktu? un ko saki Tu?
ak, jā, un Mikus piedavāja pēc visas singing padarīšanas kaut ko kopīgi paštukot. nu lai Zsvētku sajūta kopīga ne tikai dziedot, bet arī savādāk.. (:

Atbildēt | Iepriekšējais