« previous entry | next entry »
Dec. 10., 2006 | 08:58 pm

Krekliņš ar pūcītēm un stikla bumbuņas laikam ir vienīgais prieks, kas šodien noticis.
Ik pa brīdim kamols kaklā sakāpj. Cenšos visu laiku rīt nost, jo šobrīd asaras nav tā lieta, ko gribētu cilvēkiem rādīt. Smaidu, kaut smaidīt negribas. Jāsmaida, jāsmaida, jāsmaida...
Vecrīgā kāds vīrietis skaisti dziedāja pie Hansabankas. Tā ģitāras skaņa un viņa balss. Zema, spēcīga un reizē tik sāpīga.
Šogad Zsvētki būs tādi kā parasti. Sēdēšu visu vakaru pie TV un grauzīšu sadāvinātās šokolādes līdz nelabumam.
Bija mazs sapnis par piparkūku sirdīm, karstvīnu, mandarīniem un olu liķieri. Maziņu kastīti zem eglītes un lielu buču man uz degungala. Bet laikam tas viss izpaliks. Ja vien nebūs kāds, kas visu noliks vietās un spēs dot laimi.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {14}

from: [info]snork_e
date: Dec. 10., 2006 - 10:01 pm
Link

i have sed already, you are very velcome at Jelgava to join my realy vired family at christmas eve.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]b_bumbuls
date: Dec. 10., 2006 - 10:12 pm
Link

i have told you my thoughts. but i will think about that ok? (:

Atbildēt | Iepriekšējais