| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 19 entries. | |
|
|
LiveJournal for ssssaulespukje.....
|
||||||||||
| Tuesday, July 12th, 2005 |
|
||||
|
Laikam jau jāapstājas un jāatzīmē kaut kādi notikumi, citādi šķiet, ka pat vairs nespēju izsekot līdzi visam, kas notiek. Vispirms jau fakts, ka noslēdzies viens ilgs un patiesībā nogurdinošs posms manā dzīvē - beidzot esmu sasniegusi vienu no izvirzītajiem mērķiem un ieguvusi maģistra grādu un nu esmu nolēmusi vismaz kādu laiku vairs neķerties klāt studijām, jo uzcept to galadarbu beigu beigās izrādījās daudz serežģītāk, nekā biju iedomājusies...Un vēl nepatīkamā atklāsme, ka nesmu nekāda pētniece, kurai jaunas idejas un risinājumi tā vien rosās pa galvu... Tad vēl mājās sākušies konflikti par īpašumiem - man derdzās šīs diskusijas...Tā jau tēva nāve satricināja ierasto kārtību, bet tagad vēl radinieki savā starpā jau vairs nezin ko grib sadalīt - no kurienes cilvēkos pēkšņi pamostas mantkārība??? Taču visvairāk par visu mani satrauc kas cits - es ļoti vēlos bērnu...man liekas, ka esmu pārnobriedusi šim notikumam, taču problēma ir faktā, ka nav iespējams pārliecināties, vai manis izvēlētais kandidāts tēva lomai būs tas īstais ar kuru "kopā priekos un bēdās" "līdz nāve mūs šķirs". Kam tik apkārt neesmu prasījusi - kā tu saprati, ka gribi būt ar savu partneri kopā novecot un neviens man neko lāga neprot paskaidrot...Un izplatītākā atbilde "tas ir jāsajūt" mani neapmierina, jo nav iespējams precīzi definēt - kādas un cik intensīvas tad ir tās "īstās" sajūtas...Ehhhh, mīlestība, mīlestība - te viņa ir un te viņas vairs nav.....Kā man gribētos noticēt laimīgajām beigām...Nu protams, ja viņš teiks "jā", es riskēšu un tad lai ir kā ir - pārāk aizdomīgi viss ir sakritis, un manī ir iesētas šaubas - vai tik tas nav likteņa pirksts... |
||||
|
|
| Monday, July 12th, 2004 |
|
||||||||
| kas liek cilveekiem buut nezjeeliigiem vienam pret otru, ja tajaa pat laikaa vareetu vienkaarshi izbaudiit iespeeju buut viens otram viss ko vien var veeleeties? | ||||||||
|
|
| Wednesday, June 16th, 2004 |
|
||||||||
|
kaa man kriit uz nerviem shitais nelaiks... izskataas, ka tuvaakajaa laikaa nekas nemainiisies un liis, un liis un liis bezgala... slikti juutos peec vakardienas nogurdinoshaas slimoshanas un guleeshanas visas dienas garumaa...taa nakts bija vienkaarshi drausmiiga...likaas, ka es nomirshu....un tajaa briidii tu ar savu praatu liecies tik bezspeeciigs pret to, ka tavs kjermenis atsakaas normaali darboties....tagad man gribas smaidiit, bet tajaa briidii man likaas, ka atdotu visu, lai sajustos labaak... veseliigs miegs vienmeer visu atrisina...nu ja nebuutu eksaameni, tad es varbuut veel padomaatu par slimiibas lapu, bet nu no riita tomeer noleemu naakt uz darbu... kaa man gribas beidzot lai ir briivs laiks...neiedomaajami daudz briiva laika...nevaru vien sagaidiit piecas briivdienas, kas salasiisies uz jaanjiem! |
||||||||
|
|
| Tuesday, June 1st, 2004 |
|
||||||||
|
mana sajuusma noplakusi... atkal atsaucos uz to, ka nav laika, lai gan pati apzinos, ka izshkjiezju to visbezjeedziigaakos veidos.... ceru, ka man izdosies attapties, kad visi lielie darbi buus garaam un es veel kaadrreiz sheit apstaadinaashu kaadu mirkli:) |
||||||||
|
|
| Wednesday, May 5th, 2004 |
|
||||||||
|
ir tik diivaini, ka peekshnji tev ne no kurienes kleepii ieveljas briivais laiks...kaa taada negaidiita daavaninja un vienu briidi pat nesaproti - ko lai iesaak ar tik daudz laika.... biju jau nopriecaajusies, ka nu vareeshu mazliet pieveersties sev un savaam ieksheejaam vajadziibaam un meegjinaashu tad nu paveikt visu to, kas nebija izdaraams hroniskaa laika truukuma deelj...kaut vai paseedeet un padomaat par to, vai tas - kaa dziivoju, mani apmierina...tachu briidii, kad viss visaadi "tas-noteikti-jaaizdara-jau-shodien" darbinji bija izdariiti un es apseedos uz sava diivaana ar domu, ka nu taga pieveersiishos sev, man peekshnji tik ljoti gribeejaas buut ar kaadu kopaa.......nenozjeeloju ne nieka.... briivdienas nosleedzaas ar braucienu uz carnikavu, kas man paliks atminjaa ar daudz saldeejumu, muusu limonaadi, gaujaa peldosho zalkti, pazaudeeto celju un taa mekleejumus smiltiis, veeju, kas neljauj braukt un visbeidzot prieku, ka ir taadi cilveeki ar kuriem ir veeleeshanaas realizeet savas idejas un kuri veelas taas realizeet.... |
||||||||
|
|
| Monday, April 26th, 2004 |
|
||||||||
|
sestdien tika veiksmiigi atklaata daarza sveetku sezona....ar gjitaaraam un dziesmaam....ar sarkanaam luupaam un sakasiitiem matiem....ar ugunskuru un dzimshanasdienas dzeerieniem.... mazliet nosalaam un riits iesaakaas miegainaak nekaa parasti, bet ar jokiem par igaunjiem un cepumiem un teiku par sienaa pazudusho cilveeku, kura elpu var dzirdeet tumshaas un klusaas naktiis:))) neskatoties uz visu - es priecaajos par iespeeju buut kopaa ar saviem draugiem, kuri ir talantiigi, aizrautiigi, briivi, prieciigi un vispaar tie ir pashi labaakie draugi.... aaaa....un lugazji...aizmirsu piemineet, ka tika izdomaats apziimeejums celja stabinjiem, pamatojoties uz jaunu teoriju, ka cilveeks vareetu uzkraat pieredzi, balstoties uz autobusu pieturu nosaukumiem... |
||||||||
|
|
| Friday, April 23rd, 2004 |
|
||||||||
|
shodien uz briiviibas ielas redzeeju vienu puisi gariem matiem, kursh ar visu savu buutiibu pauda atbalstu smagajai muuzikai vai vismaz centaas par taadu izlikties un vinjam pie somas karaajaas kaut kas garaa strikjiitii....kaa taads cimdinsh vai gan jau tas bija kas cits ar baigo noziimi...bet ne jau tas man likaas svariigi - es atcereejos pirms paaris gadiem redzeeto vienaa rimi veikalaa : mees ar maasu iegaajaam veikalaa pakalj visaadaam vajadziigaam lietaam un mums pa priekshu gaaja puisis, pie kura somas bija piekaarts zekjubiksees ieviistiits laaciitis....un es nevaru nesmaidiit, atceroties sho gadiijumu, jo mees ar maasu gandriiz vienlaiciigi sakaam skalji smieties un nevareejaam norimties, liekas, veselu muuzjiibu.... bet vakar autobusaa mani sasmiidinaaja Kastaņeda - kaa vinsh apraksta savus eksperimentus ar apreibinoshu vielu (duuminja) smeekjeeshanu : "-Kas runaa? Kas runaa? - Vai es runaaju? Vai es runaaju?" (153.lpp."Atsevishkjaa realitaate") es smejos, taatad ir jeega! ir! |
||||||||
|
|
| Thursday, April 22nd, 2004 |
|
||||||||
|
vakar gaaju gar to dzelteno bazniicu briiviibas ielaa, kuru apjozj metaala seeta, kuras, savukaart, augsheejaa malaa periodiski izvietoti nelieli krustinji kaa seetas stabu pagarinaajums un droshi vien rotaajums... bet buutiskaakais ir nevis tas, ka tur gaaju, bet tas, ka redzeeju uz viena no krustiem seedoshu balodi un aininja izskatiijaas nu tik idilliska, it kaa shie krusti buutu izgatavoti tieshi taa, lai balodis izskatiitos uz tiem cik vien organiski iespeejams....un es ieraudziiju sho skatu un nevareeju norimties, cik man ljoti patikaas.... ...shoriit par to atcereejos un pasmaidiiju un peekshnji ieshaavaas praataa ideja (gan ne origjinaala, jo droshi vien kaut kur noskatiita) katru dienu meegjinaat atrast kaut kaadu mirkli, kas peekshnji liek smaidiit un priecaaties, ka es esmu, ka esmu tieshi taada un tieshi te! p.s. vecie kapi izskataas tik diivaini ar taas zilizaljo zaaliiti: visi pieziedeejushi mazajiem zilajiem zvaninjiem... |
||||||||
|
|
| Tuesday, April 20th, 2004 |
|
||||||||
|
shodien esmu savaa kabinetaa viena un varu ljauties savas muuzikas kraatuviites jaukajaam skanjaam....mmmmm....es kuustu izdzirdot katras jaunas dziesmas pirmaas takstis..... esmu mazliet samulsusi par situaaciju, kuraa pashlaik esmu iestreegusi, meegjinot sevi un citus paarliecinaat par savu labo sirdi...gribas vienu briidi vienkaarshi pateikt - kaa viss ir, bet galu galaa - ko no taa ieguushu es??? varbuut apmierinaajumu un taa, ka nevajag vairs liekuljot, bet liidz arii naaks tas, ka nebuus vairs neviena, kuram staastiit to patiesiibu...jaauzmanaas ar saviem labajiem nodomiem... atkal un atkal es atgriezjos pie domas, ka pietruukst droshu cilveeku apkaart un ka pati pie taa esmu vainiiga...gruuti ljauties atklaatiibai, jo tik daudzreiz taa vairaak nesusi saapes nekaa apmierinaajumu... bet tik ljoti briinishkjiigi ir neko nedomaat un izbaudiit siltas un neko nepieprasoshas rokas, just liegu elpu kaut kur cieshi klaat, just sirdspukstus atbalsojamies sevii un iegrimt bezapzinjaa kaa miikstaa un sargaajoshaa segaa, jo beidzot atrasts patveerums...kaapeec tik maz cilveeki speej buut atveerti citiem?... |
||||||||
|
|
| Monday, April 19th, 2004 |
|
||||||||
|
ehhhhhh....... biju kaazaas sestdien un nodomaaju, ka es neveeleetos sev kaazas...nevis vispaar kaazas, bet kaut kaadas taadas atrakcijas... viss tik novazaats un taas tradiicijas pat vairs neliekas noziimiigas...pat ne aizkustinoshas...BEZJEEDZIIGAS - tas laikam buutu preciizaakais apziimeejums! viss prieks, ko jutu par savu tuvaako draudzeni, zuda liidz ar pliekanajiem vaardiem par to - kas nu tagad buus...kaa vinjiem jaasargaa miilestiiba un ka tas tagad ir vinju pienaakums...es domaaju - vai patieshaam parakstoties civilstaavoklja aktu regjistra zjurnaalaa automaatiski tiek uzlikts pienaakumu miileet...vai tas nav droshaakais veids kaa nogalinaat jebkaadas juutas? varbuut, ka mana nepatika radaas no drausmiigaas vientuliibas sajuutas? varbuut, ka man skauzj? varbuut, ka pati veelos uznjemties pienaakumu miileet? vai varbuut - neveelos atziities sev, ka iespeejams nemiileeshu nekad?...... |
||||||||
|
|
| Tuesday, April 13th, 2004 |
|
||||||||
|
Sanda par mīlestību: ...šis spēcīgais un nelaimīgais gars bija radīts tā, ka pietika ar vienu vārdu "neiespējami", lai viņš tieši to iekārotu........ ....nekas nav mazāk loģisks par reālo dzīvi... Viņš meklē mīlestību kā gudrības akmeni, kura dēļ nopūlas jo vairāk, jo mazāk tas iegūstams. Viņš iedomājas, ka man tas pieder un es uzjautrinos, viņam to liegdama! Dzīvus mūs dara ne tikai maigas jūtas, mums vajadzīgas arī šausmas, lai izjustu dzīves intensitāti. Labākais ir labā ienaidnieks. Turklāt - vai tad ir patiess skaistums jutekļiem? Īstais ir tas, kurš patīk. Tas ar kuru cilvēks pārsātinājies, tikpat kā nav bijis. Turklāt vēl pastāv pārmaiņas prieks, varbūt tas pat ir viss dzīves noslēpums. Mainīties nozīmē atjaunoties; spēt mainīties nozīmē būt brīvam. ...es sevi atdodu bez blakus nolūkiem, tāpēc varu sevi tāpat arī atņemt........ Atceries to dienu, kas tu man teici : "Nekad neaizmirsti, ka, pirms kļuvu tava mīļākā, biju tavs draugs!" Nu, un tagad ir noticis tas, ko tu vēlējies, es vairs neesmu nekas, bet piederu tev uz visu mūžu! Sev par nelaimi, es spēju noticēt, ka viņš, savā iztēlē izrotājis mani ar visiem dievības atribūtiem, nākamajā dienā neatvērs acis! ...Un es Tevi, mana maigā mīļākā, ziedoju savam rupjajam egoismam, bet pēc tam pacēlu galvu un teicu: tās bija manas tiesības, viņa man piederēja, un nekas nevar būt ļauns, ko darīt man tiesības! ...Lai mani ierobežotu likums - mani, ko nespēj savaldīt pat paša griba! Nelaimīgā kārtā, ja cilvēka gars, lielu mērķu vadīts, ir sasniedzis zināmas virsotnes, tas apreibst un no tām nevis nokāpj, bet nogāžas. ...ir sasniegts jau daudz, ja izdodas kādu brīdi mīlēt bez bažām un bez aizdomām. ....nav nepateicīgāku apstākļu nopietnu saišu radīšanai kā iedoma pārāk ātri iekarot tikko salauztu sirdi. Tādas savienības rītausma rādās augstsirdīgās ilūzijās, bet greizsirdība uz pagātni ir neizdziedināma kaite, tā rada negaisus, kas reizēm nerimstas līdz pat vecumam. |
||||||||
|
|
|
||||||||
|
pagaajushas garaas briivdienas un vieniigais secinaajums par visu sho : briivdienas ir kaitiigas! es biju taa pieradusi padziivoties kaa kakjis, kas naak un iet, kad veelas un meklee un atrod maigumu, kad iegribas, ka tagad vairs nezinu - kur lai atrod atkal kaadu briivu briitinju, lai ljautos saldaam un smeldziigaam atminjaam..... dzeeru lieldienu shnjabi un taada mazliet apreibusi, noleemu apjautaaties par sajuusmas patiesajiem ceelonjiem un cik nepatiikami! izraadiijaas, ka ar manu unikaalo personiibu tam nav nekaada sakara un manis izveeleetaa un speeleetaa loma shoreiz noziimee vairaak par to, kas patiesiibaa esmu...nu lai - es padomaaju, bet kaut kas manii aizkjeeries un domaas atgriezjas pie shii atklaajuma veel un veel....varbuut ka nekaa vairaak arii nemaz nav? un veel gribeeju atstaat sev atminjas par vakardienas veejaino peecpusdienu juuraa un vilnjiem un smiltiim un kaijaam, kas lido uz vietas un nirstosho bebru un saules njirboshajaam rotaljaam un diivaino eju starp seetaam, un sarkanajiem atspiidumiem aciis......... |
||||||||
|
|
| Thursday, April 8th, 2004 |
|
||||||||
| izlasiiju to graamatu, tikai nepaspeeshu visu izrakstiit........garaas lieldienu briivdienas un ceru, ka arii es atguushu mazliet no taas laimes, kas paspeeja pabaleet kopsh peedeejoreiz bija iespeeja veldzeeties miiloshaa skatienaa......... | ||||||||
|
|
|
||||||||
|
shodien atkal manii ir saule.... vakar bijaam Carnikavaa pie juuras, lai kliedeetu pamestaa skumji gruutsirdiigo noskanjojumu un runaajaam par to, ka cilveeki viens otram vairs neuzticas un par to - kaapeec tas taa notiek... vai patieshaam mums ir tika baismiigi nosleepumi vai arii mees esam tik vaaji, ka pat nepieljaujam domu par to, ka vajadzeetu riskeet un ljauties doshanas priekam, jo tikai tad var sagaidiit, ka kaads atbildees ar to pashu... dazjreiz liekas, ka vieglaakais risinaajums ir pareizaakais, bet kur tad paliek briinumainaa miera sajuuta, kad esi ne tikai iedomaajies zinaam lietu patieso noziimi, bet tev kaads ir arii pilniigi viennoziimiigi apstiprinaajis, ka esi uz pareizaa celja....un miileet tachu arii nevar, neljaujot otram pilniibaa ienaakt un izpeetiit visus sirds stuuriishus... un tad veel paarlieciiba par to, ka vieniigais zini iistos risinaajumus un izbriins par to, ka tevii neieklausaas vai neklausaas nemaz...patmiiliiba...egoisms...uhhhhh.. lai nu kaa tur buutu - vakar ne tikai sasmeelos skumjas, bet arii sasmeelos prieku no taa, ka kaads draugs ir atradis juusmiigu miilestiibu...vinjaa visa tagad ir tik daudz, ka liekas vinsh izstaro laimiigumu...gribas pagozeeties tajaa - varbuut arii man kas atlec.... diivainaakaa pastaiga muuzjaa - ar vienu laimiigu un vienu nelaimiigu miilestiibu |
||||||||
|
|
| Wednesday, April 7th, 2004 |
|
||||||||
|
tad nu shodien apstaaklji sakrita tieshi taa, lai man vajadzeetu vienai pashai doties peecpusdienas pastaigaa un padomaat.... laikam esmu kljuvusi mieriigaaka, lai gan laiku pa laikam manii atkal pamostas kaut kaada neapmierinaatiibaa ar to vai citu cilveeku riiciibu un man liekas, ka taa ir netaisniiba, kas veersta tieshi pret mani.....kaa es veeleetos iemaaciities IEJUUTIIBU....un PRIEKU par citiem....un ATSACIISHANOS...man taals celjsh ejams, kameer iepaziishu to labo, kas es vareetu kaadreiz buut..... lasu graamatu par miilestiibu un man katraa treshajaa lapaa pretiim raugaas patiesiiba un man liekas - nu kaa vinja var uzrakstiit to - kaa es juutu?!......... palikushas vien paardesmit lappuses un tad es apkoposhu tos domu graudus un padaliishos.....
|
||||||||
|
|
| Tuesday, April 6th, 2004 |
|
||||||||
| lietusssss...... | ||||||||
|
|
|
||||||||
| nenotikushais | ||||||||
|
|
|
||||||||
| kad piespiediishu lejaa to podzinju "esmu puksteejis!" tad redzeeshu kaa shim ierakstam blakus izskataas robert smith bildiite! Just test:) | ||||||||
|
|
|
||||||||
| shis laikam tad arii ir mans notikums.... | ||||||||
|
|