|
7. Sep 2020|17:05 |
šorīt ilgi peldēju un tik priecīgi vingroju, ka debesis noskaidrojās
aizbraucu ar riteni līdz tālajiem mežiem, atradu stropu apli nekurienē un satiku zalkti, gribēju pabūt blakus, bet zalktis aizbēga. toties salasīju visas skaistās sēnes un ilgi sēdēju meža klusumā, klausoties vēju. un atcerējos, kas es esmu un kur ir manas mājas. pļavas un puķes ir skaisti, but none of it is real.
nopeldējos, savārīju tēju un klausos, kā ķermenis elpo
i'm an army of one
march, march to my own drum |
|