| humanity needs a lesson in humility |
20. Jun 2020|16:01 |
tā kā augsnē dzīvo baktērijas, kas stiprina imunitāti un mazina stresu, vakar ravēju burkānus, tā aizrāvos, ka visu aizmirsu. silta, mitra, maiga zeme, silta saule, rudzupuķes lauka malās.
dunduri nāca viļņiem, atskrien pāris, kādu nokauj, kādu aizgaiņā, brīdi ir miers. tad atkal bars klāt. pa vienam viņi nenāk.
varētu saģērbties. vai iet ēnā. bet tad ādai nebūtu saules. tādas ir tās fundamentālās dzīves izvēles, izģērbties un iziet gaismā, vai bīties sāpju un slēpties.
tad atcerējos sokratu, kurš sevi raksturoja kā dieva doto dunduru atēnām.
naktī atnāca tik mežonīgs negaiss un lietus, sakapāja un atdzesēja visu zemi, gāju peldēt un rasā nosala pēdas, iekāpu ūdenī kā vannā un sasilu.
šodien miers un mīlestība, pamodos pēc strazdiem, bija jāēd saknābtās zemenes, tagad kraujam milzu ugunskuru saules atvadām, visas pamales grudina, bet es esmu tik pateicīga par šo mirkli, par visu, par visu visu visu dzīvi un visu. |
|