|
12. Jun 2020|11:45 |
pēc pusnakts atnāca klusais zibens, visas pamales ritmiski dega/dzisa, peldēju un dejoju reizē.
sorīt pamodos valējām acīm un beidzot izstaigāju visu, kas zied. atradu mazo meijera cerina bumbu, prestonas cerinu, kas smarzo kā ievas, balto, maigo maijrozi, ēdamās irbenes, tik saldas, ka visa cukura dienas deva ieelpota, līdzīgi kā saules pielietais klājeniskais slotzars un salīkusī saldā mīlestība, brain gets high right away. līdzsvaram paēdu raibos zakukāpostus, garso gandrīz tāpat kā meza. rozā saulrozītes, rododenrs un sniega pika-irbene nesmarzo nemaz, tikai pure beauty, bet nekas nepārspēj potēto vilkābeli fuksiju intensitātē. īrisi kā zobeni.
tad peldēju, vingroju, būtu jāiet jāsaplūc zalumi un jāpaēd, bet vēl tik daudz visa, kas jāpasmarzo, pirms atkal atnāk ziema. |
|