| iron sky |
4. Jun 2020|19:40 |
atgriezās dažādu izmēru dzīvība un samīļoja, peldējām un noslinkojām visu dienu saulē pie melleņu ķīseļa bļodiņām, līdz pērkons sadzina iekšā
ai, nē, pa vidu vēl gājām uz mežu biedēt riteņbraucējus, bet satikām vāveri ar milzu asti, pusstundu viņa ar mums dzīvojās, lēkāja no zara uz zaru, skraidīja visapkārt, augšup un lejup, smējāmies, bet viņa skatījās tieši acīs un nebēga. nekad nebiju tā draudzējusies ar mežu.
atvedu sen gribētās un nekad neizlasītās grāmatas. lai līst. |
|