|
10. Dec 2019|01:54 |
vakar pārlēcu trīs grāvjus, bet ceturtajā palika viens zābaks.
divu alnu nu ir mazāk.
viss, kas ir palicis, ir tas karogs gulbalku sienā, nevietā un nelaikā, starp ragiem, nedzīvām galvām un ādām
te ir tik silti sonakt, ka es smoku un man nav gaisa
tā māja ir tik skumja. nāves, ne dzīves pilna. pie skapja bija beigta pele. varbūt no tām pasām, kas reiz nomira manā kurpē.
kādreiz tā bija mana māja.
tagad tā ir skumja māja.
skumji, ne par cilvēkiem, par māju.
gribēju izraut un izmest to karodzinu, bet likās, tas tikai būs vēl skumjāk. |
|