|
1. Jan 2019|17:52 |
es tikai ienācu paraudāt, ja jau līst, lai līst
vakar, kad aprakām pirmo nomirušo, aizbraucām uz milzu kalnu, kur es braucu lejā un salauzos mazliet, tad piezvanīja un pateica par nākamo nomirušo, tad es gāju pirtī un lecu āliņģī un raudāju par mums visiem, jo to nevar nejust, kā mums visiem sāp
un tad bija vismīļākās vakariņas ar paslēpēm, viskiju, aklajām vistiņām un es pat nebēgu no šaušanas, lai jau šauj, tāpat mēs krītam
un tad šodien braucām samīļot dzīvos, nezinu, cik vēl ilgi viņi dzīvos
tāpēc es rīt braukšu uz kuršu kāpām pēc mazliet gaisa, bet es nezinu
sāp
love never asks why
dzīve nav godīga, nav un nav bijusi, tikai mīloša, un tāda nu ir tā mīlestība, liela, īsta un sāpīga, cilvēks atnāk, mazliet pastāv tev blakus, un aiziet
pārāk labie cilvēki aiziet ātrāk |
|