|
15. Apr 2017|18:42 |
reizēm nejauši uzduros cilvēku stāstiem, te vai kur citur, un viss tā saviļņojas
šorīt miljonu pilsēta pēc lietus bija tik putnu un svaiga gaisa pilna, un vēl visi tie ziedi, narcises grāvjos un magnolijas pagalmos, sen jau nebija lijis, sen jau nebija bijis tik absolūti kluss, lai gan te vienmēr ir kluss, vismaz daudz klusāk, kā jebkurā citā pilsētā, kur man sanācis būt
tagad ir saule un vējš, abi par daudz, pietrūkst maiguma, maigumam laikam vajag cilvēkus
vai zemi, zāli, zaļu zāli, siltu zemi
omīte uzņēmās uzrakstīt manu darbu, es tikai nezinu, kad viņa plāno sākt, bet laika jau nav, vai es jau jums teicu, ka schrödinger mazdēls, terry, viņam ir tik fantastiska inaugurācijas runa par kvantu fiziku, un viņš saka, ja izņem ārā space-time, viss strādā, bet kā lai izņem space and time no savas apziņas
bet jā, laika nav, laiks nekad nav bijis, varu gulēt mierā
tikai iekšā kaut kas kliedz un sitas, bet man nekādi nesanāk izstāstīt, cik ļoti man gribas
apstāties
what's going on in that beautiful mind? |
|