|
29. Nov 2015|17:02 |
vakar bija smaga diena. pazaudēju kaimiņu kaķi un plēsos ar vācu meitenēm par reliģiju. es nespēju, nespēju, nespēju pieņemt reliģiju kā kaut ko labu.
un man dusmas uz sevi, kādēļ vispār par to runāju. būtu labāk par nacistiem runājušas. lai gan beigās arī par to mēs runājām. un viņas teica, ka patiesībā viņi - vācu cilvēki - nejūt nekādu iekšēju nožēlu. bet vācijā joprojām ir asv spēki un viņi tik ilgstoši un pamatīgi ir izglītoti par to, ka jājūtas vainīgiem, ka ir to ārēji pieņēmuši. bet, ja nebūtu bijis šis spiediens, viņi justos tāpat kā krievija par staļinu.
skaidrs, ka man vienmēr likās, ka viņi patiešām saprot un jūt tās sāpes. un pat pārcenšas ar nožēlu.
ai, nezinu, vienkārši skumji viss. bet vismaz beidzot mandarīni kļūst garšīgi. un avokado. |
|