| sadusmojos |
10. Nov 2015|09:27 |
"Pētnieki simulēja īpašu spēli, lai noteiktu nodošanas potenciālu. Viņi nonāca pie secinājuma, ka tie, kuri biežāk mēdz saviem līdzcilvēkiem «iedurt dunci mugurā», ir tie, kuri IKDIENAS SAZIŅĀ ir pārlieku laipni. Savukārt tie, kuri ir «īsti cilvēki», proti, izpauž dažādas – patiesas – emocijas, ir uzticamāki" (via ciba, via laikam gan http://apollo.tvnet.lv/zinas/kas-parlieku-laipnajiem-un-smaidigajiem-cilvekiem-patiesiba-ir-aiz-adas/702900)
te ir reālais raksts un "sensacionālas ziņas" avots par konkrēto lingvistikas pētījumu vienas online game kontekstā: http://vene.ro/betrayal/
āāāāāāāāāā, tur neviens nepēta cik laipni ir cilvēki un kādas emocijas pauž savā IKDIENAS SAZIŅĀ, bet kā mainās cilvēku stratēģija konkrētā online anonīmā spēlē un kā to iespējams konstatēt caur valodas lietojumu brīdī, kad viņi kādu plāno manipulēt. citiem vārdiem - manipulācijas brīdī upuris tiek apvārdots, iemidzinot viņa modrību. tā ka viņi apraksta konkrētu SPĒLES STRATĒĢIJU. un tas neko nepasaka par personību vai ikdienas saziņas stilu - šī daļa ir tīrā spekulācija, ko vispirms, tiesa, dara nym (http://nymag.com/scienceofus/2015/08/good-reason-to-be-wary-of-overly-polite-people.html), un tad turpina lv portāls
autoru pašu vienīgais secinājums: sudden CHANGES in the balance of certain conversational attributes — such as positive sentiment, politeness, or focus on future planning — signal impending betrayal
kas, starp citu, ir interesants un publicēšanas vērts secinājums. bet ne jau tā. |
|