|
9. Nov 2015|17:48 |
šorīt braucu uz prezentāciju, tik silti, skaisti un mierīgi, saule nāca, un man sažņaudzās sirds, kā es raizējos par lietām, kas ir tik pārejošas.
viss beidzās, un labi, ka reizēm kaut kas beidzas, un nu man jādzer vīns un jāēd olīvas, un ārā līst, visi logi un durvis vaļā, bet es nevaru atgūt gaisu. un man gribētos vienkārši saritināties un izraudāt visu mīlestību, visu pateicību un visu tuvību, ko es jūtu, vienkārši esot te, ar sevi, šajā punktā.
rīt viss sāksies no gala droši vien, ai, šovakar jau, nāks ciemos, un tas viss pazudīs, un tāpēc es to tagad te pierakstu.
ja tev kādreiz nav kur iet, nāc atpakaļ uz šo mirkli. kad viss ir beidzies. |
|