|
9. Nov 2015|10:15 |
jā, paldies, ka raksti.
5 vai 1 % vienalga ir daudz. (Bet kā to rēķina? ja jau asv ir vairāk, tad citur mazāk?)
forši, ka pati līdz ar to kļūsti atrisinātāka, atraisītāka (brīvāka un veselāka).
Lai nu es kļūdītos, bet es neticu tādam "smadzeņu pataloģija un viss un tur neko nevar darīt". Ticu un pieņemu, ka lielākajā daļā gadījumu nekas netiek un netiks darīts. Bet turpinu ticēt, ka darīt var.
Vēl man nezkāpēc ir ticība darba terapijai. T.i. ilgstoši, vairākus gadus, labvēlīgā vadībā veikti darbi, strādāšana (labāk tuvāk dabai, ne rūpnīcai).
Par "pieņem, ka tā bija labāk" arī esmu ar visām četrām par.
Savukārt, ja runājam par mīlestību kosmisko.... :) tad tur vairs nav personu mīlestība, ja kas. :)
Bet... kā teica jau agrāk: "Mīlestība cilvēkus var padarīt par dieviem, bet dievus par cilvēkiem."
Kas tur vispār ir ar šo slimību (nu labi pataloģiju), slimnieki (pataloģētie) taču slimību neatzīst un zāles nelieto. Vienīgais risinājums izolēt? Nevar būt.
Nezinu kāda, bet psihiska slimība bija mammas māsas vīram. Tas, šķiet, vienīgais (diezgan skaidri redzamais) gadījums, ko zinu. Par laimi bērni un mazbērni ok. |
|