|
5. Sep 2015|00:08 |
šorīt jau pusdeviņos biju klāt, caur vētru un lietu, slapja, bet klāt. un tad sākās šausmas. neviena nebija. tukša auditorija. sapnī man bija jābrauc uz ungāriju, lai klausītos tās lekcijas. un, kad es pēc izmisīgiem sitieniem pie administrācijas durvīm nokļuvu pavisam citā ēkā pie pareizās auditorijas, kura arī bija tukša, un tad pilnīgā nemaņā iekāpu liftā, kurš aizvēra durvis, bet nekur mani neveda, līdz apkopēji mani atrada un izglāba, tobrīd es pirmo reizi sajutu, ka varbūt šis viss tiešām ir tikai sapnis, tikai ilūzija, matrix un waking life.
izrādās, lekcija sākās stundu vēlāk. izrādās, centrālais lekciju saraksts nav galvenais. izrādās, pilnīgi visi mani kursa biedri bija atraduši to mazo, neredzamo linku, kas aizved uz dokumentu, kurā cita starpā ir arī tieši šo lekciju saraksts. i must be the least intelligent person in this group. nomierinoši. kad man būs jāsāk visi eksāmeni kārtot otrreiz, es vismaz varēšu nebrīnīties.
tāpat man nav ne jausmas, kāpēc es atvedu sāls maisu, bet lietusmēteli noliku atpakaļ. labi zinot, kā te līst. |
|