|
23. Aug 2015|22:43 |
tātad. es jau divus periodus te biju dzīvojusies un vizinājusies apkārt, ceļi visur paši veda, un tad šodien, kad man ir tikai dažas stundas pēc sauļošanās (prioritātes tomēr) lai paspētu atrast visus punktus, kur rīt jau jābūt, es visos krustojumos izvēlos nepareizo virzienu. ja cenšas krāpties un iet pa to, kur liekas, ka nav jāiet, tur arī nebija jāiet. un visur, kur likās, ka jāiet, arī nebija jāiet. bet lai kā arī ceļi ar mani spēlējas, es tomēr lietū tumsā braucu ar riteni un smaidu. skaisti, skaisti ceļi.
un spēka nav nemaz. |
|