|
16. Aug 2015|20:31 |
nav prieka, nav ilgu, nav sapņu, tikai skumjas sāpes. ai, kā es esmu te ieaugusi. nemanot, nejūtot, un es lūdzos, jau visu šo vasaru lūdzu, lai minūtes rit mūžību, bet vēl neviena vasara nav pagājusi tādā zibsnī.
tikk no jūras vēl. vējš, viļņi, rokas ap kaklu, glāb mani, mums pilnas acis un mutes ar sāli, bet raudu es tikai tagad, te, viena.
tā ir, ja nekur negrib palikt. beigu beigās vairs nav, kur palikt. |
|