|
24. Sep 2009|14:19 |
tikko satiku mazo jēzu - tas droši vien šīrīta kobeina daudzo „nē” dēļ. saule sejā, vējš ausīs, pirmā dzelzceļa sliede un „nebrauciet, nebrauciet, vilciens nāk!” - pretējā pusē mazs puika kliedz. tiešām nāk. vēl nekad nebiju tur redzējusi vilcienu. stāsts jau nav par mani, droši vien, ja būtu braukusi, būtu paguvusi, man tik un tā vēl trīs gadi te pienākas. bet mazais jēzus. viņam es varētu kalpot. nu tā, pavisam.
bet mans ceļabiedrs, kuram vienmēr sanāk tā, ka viss sanāk, pēkšņi sācis uztraukties, kur mēs gulēsim sestdienas nakti. stāstu viņam, ka atradīsim visskaistāko parku un ieraksimies lapās, lai siltāks, un viņš smejas, bet mazliet bailes tur ir, un es jūtos tā, it kā viena viņa figūriņa salīgotos. cīnies. |
|