|
12. Nov 2014|01:26 |
laikam stundu klausījos no sevis vairs nav bail un raudāju vēl sāpīgāk, tad izgāju naktī ar visu dziesmu un kāpu kalnā, un visu sapratu. sapratu, ka no sevis nav vairs bail. sapratu visu tā, kā nekad vēl nebiju sapratusi. nokāpu atpakaļ lejā vesela un bez sāpēm. un pat bez rētām. un pirmo reizi pēc mūžības varēju piekļauties tāpat. bez sāpēm. un mēs jokojāmies tā, kā vairs nejokojamies.
un tagad es varu iet prom mierīgu sirdi.
paldies. |
|