|
9. Nov 2014|20:49 |
naktī lija tāds lietus, ka man zuda cerības uz sauli, bet astoņos no rīta viņa bija atpakaļ. klusām izritinājos no rokām un gāju meklēt radiusā augstāko virsotni. pa ceļam saguru, apgūlos pakājē, bet tad saskrēja vismaz simts kazas ar zvaniem un ganiem, bēgu. bet beigās atradu savu kalnu un nogulēju trīs stundas kailā saulē. ēst joprojām nesanāk, par daudz laba vīna visapkārt.
vislabākais tomēr ir tieši tā gulēt kā desiņai hotdogā, apakšā zeme, augšā saule. klintis saskrāpējušas visu ādu. jūtos ļoti ļoti dzīva. |
|