| un beigās - |
8. Jul 2013|06:49 |
paldies.
kad gāju un skatījos uz visām tām lapiņām, kur rakstīts ''pērku biļeti' - vai divas - bija stipri jārij asaras, tā nedrīkst būt, ka kāds, kas grib, netiek, es viņus ielaistu uzreiz, par to, ka viņi iet un tā izliek savu sirdi. un otra lieta, visi tie puiši un meitenes uz riteņiem vārtu otrā pusē, ka tā var stāvēt, un viņi tur pat neko neredz, pat neko labi nedzird, jo visas priedes ar cilvēkiem un viņu sarunām, bet viņi stāv gar vārtiem, riteņi kā kumeļi, goda sardze, jā, tad arī nedrīkst raudāt.
kad es vēl jūs visus tik tuvu pavisam skaidrā prātā satikšu, es nezinu, varbūt nekad vairs, paldies par šo reizi, par visām trim, un arī to briesmīgo rīta koncertu, kad meitenēm apdega sejas un ik pēc desmit minūtēm sauca ārstu jauktajiem koriem (vīri un sievas neģībst)
paldies, ka jūs atnācāt. tie tukšie mēģinājumi bez jums pagāja pavisam bez gavilēm. un bez ceplinieka paraugdemonstrējumiem ;))) |
|