|
5. Maijs 2011|11:57 |
tuvu tam. varbūt ir vēl kas ļaunāks, vainas apziņa varbūt. bet jā.
grūti.
es vakar to jūtu iespaidā izdarīju kaudzi muļķību, nu, tādas palielas, pēc tam visu sev piedevu, un tieši tad, kas viss jau bija beidzies un pārgājis, viņš uzradās ar jautājumu, kas notiek (tā ar viņu vienmēr ir, nekādas haļavas, it kā būtu iedots uzdevums, pašai jātiek galā, un es vienmēr mēģinu sākumā dabūt viņa palīdzību, bet nekad nesanāk, viņš ir prom, tālu, nepieejams, vienkārši tā, un tad, kad viss beidzies, tad viņš ierodas un pieņem rezultātus, kā skolā) visu tā mierīgi izstāstīju un viņš saka - tu esi tāda un tāda un tāda un ļoti mīlu tevi, ka tu esi tāda.
un viss. jādzīvo tālāk. bet vismaz tagad mēs visi zinām mazliet vairāk par sevi.
|
|