|
4. Maijs 2011|12:21 |
par stipri vajag. un tad jau nekad nesanāk.
vakar aizgāju uz to muzeju, stedelijk, kurā piecās istabās ir televizori. nosēdēju pusstundu pirmajā istabā, skatoties "tv as a fireplace", 1969.gads. un pirms tam divas stundas ar picasso in parijs, lai gan gribēju van gogu. nīderlandē saka fan hōh, mēs sakām nepareizi, jo tā saka amerikāņi, un amerikāņi neprot izrunāt h. austrālieši neprot izrunāt r. mēs gan protams visu. labi.
bet šodien netieku prom. sēžu un gaidu, vai kāds nenāks ciemos. nenāk. bet es gaidu.
vakar pienāca klāt puisis uz ielas un sāka stāstīt, ka man ir jāizbauda dzīve un saule un visu laiku jāsmaida un jābūt visam atvērtai. droši vien viņam bija iemesli tā teikt. ir aizdomas, ka tāpēc, lai varētu skatīties uz manām kediņām. jo tās viņam briesmīgi patika. sarkani rūtotas. visskaistākās kediņas, kādas man ir bijušas.
kur tu esi tagad? |
|