| () |
18. Feb 2009|08:51 |
Pirmdien noliku teorijas eksāmenu. 64 jautājumi, 2 pieļaujamās kļūdas, viena kļūda. Tagad man būtu jāatceras, ka pasažieru dēļ drīkst apstāties pret vārtiem, pat ja mana sirdsapziņa saka nē.
Izrādās, man tas bija svarīgi. Atradu vīnu, korķuviļķi un sulas glāzi. Gultā bija "nolicēju baloni" – tā arī nepajautāju, kā mīļiņkīs viņus sauktu, ja nenoliktu. Divi zili, dzeltens un sarkans. Pirms vīna biju skumja un mēģināju rast some meaning. Krāsās, skaitā, izkārtojumā. Pēc pāris glāzēm nomierinājos, gulēju un spēlēju "monikas spēli" – met gaisā un neļauj nokrist lejā.
Vakar bija māsas svētki. Vienīgā diena gadā, kad viņa ir precīzi divus gadus vecāka. Heij heij. Bērnībā tās bija mocības, since viņa ir vēl par gadu spēcīgāka.
Viņai par godu atvēru The Grāmatiņu un nolasīju, ka jākoncentrējas uz to, kas ir iekšā. Iekšā ir Madariņa. Vispār ļoti emocionāls mirklis – viņa pretojas, viņa piekrīt.
Atradu vēl vienu vīnu, vēl vienu korķuviļķi un pieklājīgo kristāla glāzi. Beigās atnāca Osiitis un atrada vēl otru komplektu.
Šodien ir The Day of The Beginning/End.
Hail, hail.
Try to stay in piece, My Love. |
|