|
1. Maijs 2011|10:20 |
vakar nopelnīju savus pirmos 50 eiro nīderlandē!!! tas bija traki. iespējams, neparastākā diena manā mūžā. kā es vsipār tur nokļuvu un ko es vispār tur darīju.
stāvēju bāram otrā pusē, nekad neesmu daudz dzērusi bāros, bet tajā otrā pusē ir tiiiiik interesanti. daudz interesantāk nekā pirmajā. slaucīju glāzes un skatījos, kā kustās ēģiptiešu puiša rokas, ko viņas dara, un viņas darīja visu ko. izslaucīju glāzītes, saplēsu četras dārgākās, bārmenis kliedz oh i love you so much, šefs uztaisīja vakariņas, iedeva kūku un 50 eiro mājupceļam. bet man vairs tur negribas būt, pārāk labi tur bija, tālāk var būt tikai sliktāk. tas mans optimisms te runā. lai gan viņi teica, lai braucu vēl. un es pat nepateicu nē. bet jāpasaka. vai tomēr nē? reizēm gribas zināt pareizās atbildes desmit gadiem uz priekšu.
un nē, nekad nebiju satikusi nevienu no tiem cilvēkiem, kas tur strādāja. tas ir ēģiptietim piederošs meksikāņu restorāns mazā nīderlandes pilsētiņā. bet viena meitene, kuru nekad iepriekš nebiju satikusi, teica, ka viens puisis, kuru nekad nebiju satikusi, zina vietu, kuru viņš tiešām laikam zina.
tā nu es tur gadījos. tāpēc, ka viņiem sestdien ir queen's day, visi svin. un restorāni strādā.
un bija tik labi nedaudz fiziski strādāt. pēc vairāk nekā mēneša nekā nedarīšanas.
viss, kas notiek, notiek. par pārējo vēlāk. |
|