|
16. Feb 2009|09:43 |
Ļoti gribas dzīvot.
Un tagad es lūgšu riteni, jo automašīnas vajag tikai ģimenēm.
Un sestdien kino Rīga man bija ļoti neērti aplaudēt Santai Didžus, jo viss, kas bija labs, bija skaņu celiņš. Un allelujah tulkojums. Mielavs teiktu – tas nenotiek pa īstam.
Kamēr foajē skatījos uz animēto "limuzīnu jāņu naksts krāsās", pamanīju Mārtiņu. Savādi, ka viņš mani nekad neatpazīst. Man tā šķiet. Un es, protams, neeju klāt bērnības mīlestībām un viņas netraucēju.
Un kad visi ņirgājās, ka eju uz randiņu ar māsas vīru, centos paskaidrot, ka man viņš patīk. Un es neeju uz randiņiem ar cilvēkiem, kas man patīk.
Jā, un to viņi spēj saprast.
Aij.
Jāiet uz randiņiem un jābrauc ar riteņiem.
Un piektdienas vakara filmu es gribu atrast vēlreiz. |
|