|
11. Apr 2011|23:16 |
shodien braucaam uz lielpilseetu pirkt man somu ar brunjurupuciisiem. jo man, protams, citaadas neder. kaut kaads defekts smadzenees atkal. un nav pat taa, ka taa soma man patiktu. bet es vinju nopirku. jo tur ir brunjurupucis.
pirms tam seedeejaam uz promenaades, eedaam sauju karamelju par 20 eirikiem un spljaavaam juuraa, es, protams, zaudeeju visos parametros, bet galvenais, ka zivis nebeega prom.
peec tam seedeejaam kafejniicaa, un vismelnaakais cilveeks sardiinijaa naaca visiem klaat un piedaavaaja visas nevajadziigaas lietas, bet rokaa vinjam bija koka brunjurupucis, un man peeksni vajadzeeja arii to. un mees bijaam vieniigi, kuriem vins nepienaaca klaat. taa nu es tur seedeeju pavisam sakauta, un otrs cilveeks saka - ok, ejam pakalj, man aiziet? - nee, tas neder, tu nevari iet, man ir jaaiet, bet es nevaru paiet. un tad ir mirklis, kuraa neviens leemums nav pareizs. viss ir nepareizi. pacelju galvu, paskatos otram cilveekam aciis, ieraugu tur pavisam savaadaaku pasauli, itaaliski brunjurupucis ir tartaruga, vinjam aciis ir taadi divi, celjos un skrienu pakalj brunjurupucim, vismelnaakais cilveeks sardiinijaa prasa par vinju piecus eiro, saberu saujaa visas savas moneetas, vins salasa piecas, paskataas uz mani un panjem arii paareejaas,
un viss piepeshi ir pareizi
eju atpakalj, noskuupstu otru cilveeku, tas tagad ir tavs brunjurupucis, sargaa vinju. |
|