i love you i love you i love you - Komentāri [entries|archive|friends|userinfo]
az

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

5. Apr 2011|19:20

az
un tagad jaameegina visa nedeela salikt paaris rindinjaas.
pirmaa nakts pagaaja parkaa uz solinja, ok, buusim godiigi, trijos dazaados parkos, bija par aukstu noguleet visu nakti vienaa. visromantiskaakaa nakts manaa muuza taa bija. bet gruuti te, pa dienu guli kaila uz akmens, naktiis vilnas zekees zem segas.
tad bija divas dienas pilnas ar baileem un paniku, kad vieniigaa doma bija - ko es te daru, kur lai es beegu, kaa lai tas aatraak beidzas, kaa, kaa, kaa, kaapeec.
tad bija divas dienas masiinaa apkaart salai, naktii uzbraucaam augstaakajaa kalnaa un sakuuraam ugunskuru, gandriiz kaa latgales nakts, te gan par to liek cietumaa un prasa 5000 eiro, bet kuram tas saap, no riita pamodos praktiski leduu, cilveeks blakus pusstundu berzeeja muguru un visu paareejo, man liekas, toriit vins izglaaba man dziiviibu.
tad bija smagas sarunas un liels miers, kalni zalji un juura zila, saule balta, asinis uz palaga. no elkonja.
pats svariigaakais, kas te ir, ir siikumi. mans jaunais draugs, pirms ejam pastaigaa gar juuru, saka - nenjemsi liidzi savu teeju? - taa ir mana lielaa kruuze no latvijas, pilna ar liepziediem, un man pasai kauns, es sevis deelj taa nevareetu, njemu kruuzi un eju vinja deelj, atpakaljceljaa ejam baaraa, vins njem manu kruuzi un dod meitenei, lai ielej tur alu. meitene smejas un lej alu, es skatos uz vinju un domaaju, ka sevis deelj nekad taa nevareetu, un man liekas, dziive tobriid meegina pateikt ko svariigu, ko gan lai es vinjai saku pretii.
mana lielaa soma no briseles ir beigta, nezinu, kaa lai tieku taalaak, un cilveeks no blakus istabas saka - nebrauc prom.
bet nee, luudzu, nee, sodien gaaju mekleet somu, iespiiteejos, man vajag taadu ar brunjurupuciiti, nekur taadu neatradu, iespiiteejos atkal, staigaaju un mekleeju sarkanas zekjes, bet te taadas ir tikai viiriesiem un beerniem.
soriit naaca pretii viens itaalju vecuks, papleeta roka un teica - opallaa. tas laikam noziimee, ka es varu veel mazliet palikt.
tagad ir mans mirklis miera, noliku malaa visas saapes un visas miilestiibas, panjeemu pudeli viina, sieru, oliives, piedodiet, man nekaa, vispaar nekaa nepietruukst.
tikai reizeem liekas, ka varu gandriiz dzirdeet, kaa saapes seez stuuriitii un gaida.
tad dziedu latgaliski un dedzinu mazus ugunskurus.
Link Read Comments

Reply:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.