|
18. Feb 2011|10:39 |
kamēr nav saules, mums ir stabili -35. esmu oficiāli iesalusi latgalē, labi, ka tādi labi darba devēji (tā ir viņu mašīna, ko es te iesaldēju), nopūšas un samierinās. bet es mostos stundu pirms saules un eju pie savām gotiņām un gaiļa. mums ar gaili ir fantastiskas attiecības - viņš vairs nemēģina man izknābt acis, es vairs nemēģinu bēgt, mēs neizlaižam viens otru no redzesloka. izņemot slaukšanas mirkli.
kā piens čurkst, uz to brīdi visa kūts noklus, varbūt tā jūtas kristieši, saņemot sakramentu.
absolūta laime, absolūts nemiers. brienu visus mežus, kad nevaru vairs paelpot, paguļu saulē, atlaižos.
nav tādas mīlestības, kuras dēļ būtu vērts sevi nodot. |
|