|
30. Jan 2009|08:35 |
Satiku mīļmāsiņu.
Bail man tagad no viņas.
Jo viņa ir tik dzīves droša. It kā nekas viņu neskartu.
Varbūt tāpēc, ka viņa nekam nav pieķērusies.
Kā lai sapni nepadara par atkarību? Vai – kā lai atdara atkarību atpakaļ par skaļiem smiekliem naktī?
Tik slimīgi ļoti kā tiesības/mašīnu, kas man garantētu iedomātu brīvību vienmēr aizbēgt, jau ļoti sen neesmu gribējusi. Pēdējo laikam gribēju Raimondu. Tad apņēmos nekad neko negribēt. Bet es domāju, ka tas ir tikai uz cilvēkiem. Tagad jūtu, kā mana reptiļu smadzeņu daļa ceļas uz augšu, mūžīgā vēlme dabūt – dabūt par katru cenu. Dabūt sev. Mirstiet, ja netiekat līdzi. |
|