| |
[16. Aug 2024|00:33] |
cik muļķīgi aizvainoties uz kādu un tad staigāt pa pasauli ar to aizvainojumu sirdī, un tad ar to smago sirdi nevari ne ezerā peldēt, ne kalnā uzkāpt, ne pasmieties ar visiem tiem citiem, kuriem nav nekādas daļas gar to vienu sāpi, tas smagums visu velk uz leju un pamazām nekas vairs neceļas augšup, un tu staigā acis nodūris un dubļus brizdams.
jau no agra rīta visa diena vienos smieklos, paldies dieviņam |
|
|