| |
[25. Maijs 2022|15:13] |
stāvēju rindā aiz puiša, kas samulsis palūdza auduma maisiņu saviem pirkumiem, un šajā vienā lūgumā viņš satilpināja tik daudz labestības un naivas sirds-šķīstības (vismaz tā es to jutu), ka man salūza sirds un bija jāraud visu atlikušo ceļu. par visiem tiem labajiem cilvēkiem, kas nekad nav nevienam ļaunu vēlējuši, bet kam tik un tā ir sāpējis. un par mums visiem pārējiem, kam arī ir sāpējis, sāp un vēl sāpēs. šorīt, ceriņos skatoties, likās, tā ir tā smeldze, bet tā atnāca tagad un griež kā grieze dziesmā par skaidrū voludū.
uzliku waze latgaliski.
jāiet jūrā lūkoties. |
|
|
| |
[25. Maijs 2022|15:14] |
|
ai, un jūrkalnes pirmās zemenes ir tik garšīgas kā visvēlīgākajā latgales vasarā agrā rītā dārzā plūktās. tās es dabūju vēl pirms asarām. |
|
|