| |
[1. Feb 2022|08:44] |
|
vakar marta un rauls veda mūs uz secret diving spots, viens bija kailo cilvēku pilsētiņā, kur es beidzot biju pavisam mājās. kamēr tie, kas māk, nira, pasnorkelēju gar klintīm diezgan skarbos viļņos, jutos vēl drošāk un mierīgāk kā rāmā okeānā, kamēr marta krastā sirmoja un kliedza, lai es peldu prom vai atpakaļ. atgriezties varēja tikai ar virvi, zeme griezās, un viņa smējās, ka tagad jūtas kā mamma, un zin, kā mirkļi var vilkties gadiem. es, protams, no tā neko ūdenī nejutu, pilnīgs miers. atpūtāmies un viņi aizbrauca tālāk, bet es paliku ar dabiskajiem cilvēkiem - man tā patīk, ka viņi to apzīmē ar "natural" - staigāju apkārt, peldēju, gulēju saulē, vienubrīd iemigu, pamodos, skatījos laiku un uz mirkli ļoti samulsu, jo bija 31.janvāris, bet es te degu saulē un pilnīgi visi visapkārt kaili. tad viņi atgriezās, bija jau vēls, braucām ēst, mūsu fun guy mūs uzreiz atpazina un prasīja, vai šoreiz arī tikai barraquito, es, protams, uzreiz sajutos vēl vairāk loved kā parasti, ai. atgriezāmies mājās, man vēl nebija gana, gāju staigāt, silta, silta nakts, kad vairs nespēju paiet, sēdēju dārzā, lasīju, līdz mani nolika gulēt, tagad pamodos jau gaismā ar putniem un vēl joprojām viss tik pilns |
|
|
| |
[1. Feb 2022|21:42] |
|
šorīt okeāns bija vēss un rāms, tieši tāds, kādu man gribējās. pēc peldes pagāju pāris kilometrus un sapratu, ka bez bažām esmu atstājusi mantas peldvietā. pilnīgs atslābums. protams, viss mani mierīgi gaidīja. tad ēdām, dzērām savādi pretīgi garšīgu kafiju, braucām ar riteņiem, sēdējām saulrietā ar spinātu kokteiļiem un tad pavisam reizē izlēmām, ka vakariņosim mājās, just simple pure food. ar katru dienu mēs arvien biežāk domājam un darām vienu un to pašu, like an old married couple. no worries, all worries. |
|
|