| |
[30. Jan 2022|22:55] |
|
šorīt okeāns mani šūpoja un nesa prom, un ķermenis apmaldījās vēl lielākā laimē. tikmēr svešs cilvēks krastā glāba manas mantas, ko okeāns gribēja nest prom, priecīgi māju pretī. tik daudz mīlestības. tad nāca karsta saule, braucām uz nepiebraucamo daļu, gulējām smiltīs klinšu spraugās, peldējām pavisam caurspīdīgā ūdenī, un tu visu laiku smējies par to, cik ļoti man viss ir brīnums. tad bija pārāk dārgs un neīsts ēdiens, un tad ļoti lēts un gards ēdiens, vīrs ar ģitāru sauca mūs līdz, trīs melni kaķi ielenca, es skatījos zvaigznēs, okeānā, tevī un raudāju, jo smieties vairs nebija spēka. un tagad ir jāguļ, jo drīz jāmostas. |
|
|