| |
[27. Nov 2021|10:01] |
|
viss balts un vēl snieg |
|
|
| |
[27. Nov 2021|19:09] |
| [ | tā kā |
| | darbi un nedarbi | ] |
peldēju, vingroju, staigāju baltā mežā, sniegs un vējš sejā, visu laiku bija jāsmaida, visvairāk tādēļ, ka es skaidri zinu, ka varu iet mūžību un nevienu te nemūžam nesatikt, taisījām suši, daži pat neizjuka, tagad lasu par pasauli, kurā peaches are poison, ieraudzīju vārdu voluptuous, atcerējos, kā mēs spēlējām vārdu minēšanu ar attēliem, such a happy memory. strange how only love remains in the very end. |
|
|
| |
[27. Nov 2021|19:38] |
|
what could not be changed must be endured |
|
|