| |
[8. Sep 2021|20:11] |
|
šodien gāju bezgala laimīga no jūras saulē acīm ciet gar skaisto balto ēku, kur rīt jāiet iekšā, kā pils, un tad pa mazām, gandrīz amsterdamas ieliņām, līdz izdzirdēju skaļu " es tevi nositīšu", un tad viņš sita viņai pa galvu un es kliedzu, ka nedrīkst sist, un viņš beidza un teica, ka viņa pati vainīga. viņam nebija vienas acs, un viņi tur bija vairāki. un es skatījos viņa vienīgajā acī un stastīju, ka vienalga, ko viņa ir izdarījusi, to var pateikt vārdiem, un tad skatījos viņas zilajās acīs un teicu, ka nekad nedrīkst ļaut sev sist. tad man beidzās spēks runāt. bet saule nebeidzās un visi citi cilvēki šķita tikpat laimīgi un mierīgi. i keep seeing her eyes. |
|
|