| |
[10. Okt 2020|20:22] |
vakar atbrauca pati skaistākā latgales daļa, modāmies agri kā bērnībā un smējāmies zem segām, tad braucām ātri ātri, piestājām ēst, puikas gribēja spēlēties, nobloķēja mūs un nelaida prom, bet skaistākā latgales daļa kā nāves eņģelis aizskrēja matiem vējā un visu izkliedza, baiļu nevienā šūnā, es nemaz nezināju, ka varu mīlēt tik stipri, skaistākā princese un vecākā ragana, viss. latgale ir daiļa kā nekad, izkāpu pagalmā un sapratu, ka esmu mājās, gandrīz viss vēl zied, pat ūdens vēl silts, ilgi peldēju, vingroju vakara saulē, atbrauca cilvēks ar suni, cilvēks vēl tā, bet suns pavisam bez prāta, lec un laiza, par stipru un daudz, gāju pirtī visa slapja vēl pirms ūdens. tik daudz dzīves vienā ķermenī.
es nevaru bez tevis iedomāties šo dzīvi |
|
|