| |
[29. Sep 2020|11:11] |
šorīt braucu peldēt kā vasarā, tikai ausis pēc mirkļa nosala, visa pārējā āda priecīgi elpoja rudens gaisu, mākoņi lēnām dalījās un reizēm bija mazliet saules, putni vēl ir, cilvēks ar trimmeri beidza pļaut, kamēr pabraucu garām, simple things that matter
smiltis bija karstas, ūdens kā piens, debesis zilas, bet sāku peldēt un sapratu, ka par visu jāmaksā, spēka gandrīz vairs nav. droši vien bija jābeidz peldēt, bet to es sapratu tikai otrā pusē. mēģināju pierunāt, lai ūdens mani iznes malā
nenāc, ja neesi gatava palikt, teica ūdens
un piepeši ūdens bija svešs un auksts, un man tur vairs nebija māju. mežonīgā klusumā mēģināju saņemties, bet nezināju, kā, tad mazu mirkli saule iespīdēja acīs un es atcerējos, ka
gribēju palikt dzīva
tad esi dzīva, teica ūdens
tad man bija ļoti jāsmejas un es visu sapratu, ūdens atgrieza mani krastā, un man šķiet, ja es aizvērtu acis, i could walk on water now.
life. |
|
|
| |
[29. Sep 2020|11:44] |
|
tad metu kūleņus smiltīs, gribēju ieripot atpakaļ ūdenī, bet vēl tikai pie desmitā tā sareibu, ka nācās padoties. |
|
|
| |
[29. Sep 2020|21:40] |
|
meži sauc mani mājās, bet es skatos, kā mēness lec virs jumtiem, un nedaru neko. |
|
|