| |
[8. Sep 2020|16:00] |
šorīt bija tik auksts gaiss, ka ikrīta 20min vietā peldēju 30, vienkārši nevarēju saņemties izkāpt ārā. kamēr nožuvu, nosala rokas, pēdiņas tā pa īstam iesila tikai pašās vingrošanas beigās, bet brokastīs bija gailenes ar sīpoliem, tik garšīgi, ka braucu uz nākamo mežu, satiku brūkleņu lasītāju, pasveicināju ar tik skaļu "dīvs paļeidz", ka pat omīte sadzirdēja, un sajutos briesmīgi lepna par savu drosmi. vismaz līdz brīdim, kad trešajā meža celiņā satiku busiņu tonētiem stikliem, aizminos pa taku līdz purva malai un jau gribēju stumties pāri purvam, līdz atcerējos, ka i am always safe and i belong. tā nu izstaigāju visu teritoriju, bet pa īstam priecīga biju tikai nākošajā kvartālā, kur nebija neviena. neprotu dalīties nemaz.
tagad nopeldējos vēl, liels miers un mazliet skumji. |
|
|
| |
[8. Sep 2020|17:00] |
|
paēdu rieksta sēņu karbonādi, skumjas pārgāja. |
|
|