| |
[25. Aug 2020|14:19] |
|
vakar tā arī aizmigu ārā ar zvaigznēm mierā un klusumā, ik pa laikam miegā pavēru acis, notrīcēju no skaistuma augšā, pamodos tikai rītausmā norasojusi un stinga, venēra jau bija augstu, noskalojos akas ūdenī un gāju gulēt mājā. pamodos otrreiz, atcerējos, ka esmu joprojām viena, no laimes vienkārši kliedzu kādu brīdi, tad peldēju, vingroju, kurināju plīti, paēdu un gāju pļavā griezt ataugušos dadžus, kur mani noķēra negaiss, saliju un nopeldējos. |
|
|
| |
[25. Aug 2020|14:32] |
apturēju visus sienas pulksteņus, tagad arī mājā ir tāds klusums, kāds vien tikai nāvei, varbūt pat tai nav vajadzīgs.
sēžu pie loga un dzirdu pēdējo bezdelīgu spārnu švīkoņu.
es izlikšos, cik ilgi vien varu, ka vēl ir vasara. |
|
|