| |
[8. Aug 2020|20:55] |
vakar migla cēlās līdz zvaigznēm
pagulēju mazliet un modos vēl pirms saules, auksta rasa, silts ūdens, peldēju, līdz atnāca saule, pirmās mušas un bezdelīgas, saules lokā bija miglas varavīksne, zirnekļu tīkli visur, tad vingroju saulē zem paukšķošiem āboliem, ēnas pusē vēl pavisam vēss, liels miers, neviena dundura, skaistākais rīts mūžībā.
tad braucām un pārsitām kārtējo riepu, bet ļoti labā vietā, pārkārtojāmies, atradām pamesto armijas lidlauku. tad bija vecticībnieku sādža un atraktie kapi ar trim krustiem un laivas, izmetām pāris lokus, uzsēdos uz sēkļa, nopeldējāmies, uzkāpu slavenajā tornī, paairējām vēl mazliet, tad atbraucām pie jau saklātiem galdiem, padzēru saldējumu un pazaudēju sevi visu.
viņi man visi vienā maisā un akmeņus iekšā |
|
|