| |
[14. Jun 2020|23:23] |
sapnī bija omīte un trīs brūnas govis. viņa slauca vienu, es dzinu otru kūtī, milzīgu, par kūti lielāku, un sapratu, ka nevaru savaldīt, iespiedos stūrī un padevos. omīte atstāja pienu un slauceni, atnāca un visus savaldīja, ne matiņš nenokrita. pamodos ļoti mīlēta.
šodien visu dienu jāņu lietus, gājām pirtī, atcerējos datumu un omītes tēvu. viņam ar ieroci pie galvas lika parakstīt denunciācijas papīrus par kaimiņiem. ja neparakstīs, izsūtīs pašu ar visiem bērniem. tolaik gan vēl nebija 10. viņš atteicās. teica, kaimiņam arī ir bērni, lai šauj nost, tāpat dzīves nebūs ar tādu sirdi. pasita un palaida. kāds cits parakstīja, kaimiņus izsūtīja.
citus sābrus savāca, kamēr jaunākā meita bja mežā. viņa atgriezās tukšā mājā. aizskrēja pie omītes ģimenes. galva pilna utīm. vēl pirms brīža nebija nevienas.
omīte nepiedeva neko no tā. viņa teica, lai dievs tiesā un lai dievs piedod. |
|
|