| |
[11. Maijs 2020|20:55] |
sasējām un sastādījām dārzus, basām kājām un visu citu, peldot pa vidu, ar slepeno vakara braucienu un vēlo pirti. tad bija svētku brokastis, braucām uz pašiem ziemeļiem, drusku kalnā uzkāpām, skaistā un apaļā kā krūts, gandrīz pieskāros munameģim, izgājām brīnišķīgas takas gar dzidriem ezeriem, kas izlocījušies kā mazas upītes, saule karsēja, gājām uz gravām, alkatības dēļ pārkāpu robežas un iemaldījos kaimiņos. tad nākamais kalns ar sauli galā, virs jūras augstāk stāvošā baznīca ar vaļējām durvīm un ziediem, vecā hes milzu motors, liepaskalna uzvaras piemineklis, saldējums, aukstā zupa, svētku vakariņas.
šorīt atvadījos no saules, savām mīļajām bulku plūmēm, ķiršiem un ābelēm, šūpojos un elpoju smaržām pielijušo gaisu, salauzu ceļmalas ievas, nu gaidu, kad lietus pārvērtīsies ledū un mana vasara beigsies ziemā. milzīgi skumji. |
|
|