| |
[4. Mar 2020|15:55] |
šodien nolēmu necelties nekad, bet ap pusdienām tomēr piecēlos, ārā viss bija pelēks un auksts, negribējās neko, aizbraucu līdz ūdenim, tikai ūdenī dzīvība beidzot atgriezās. pēdējās pāris dienas pa ūdens virsmu peld mazi kukainīši, tad arī dod mazu cerību, ka kādreiz būs savādākas dienas, bez dvieļa un drēbēm, tikai saule un ūdens
atpakaļceļā klausījos "ir vieglāk" un raudāju. sapnī saņēmu ziņas no ļoti sena cilvēka un laika, cik ļoti ilgi es sevi esmu nemīlējusi, un ar tām atmiņām ķermenis pamodās, un tā nu es raudu un nezinu, vai jebkad spēšu mīlēt savu ķermeni tik ļoti, cik ķermenis ir to pelnījis. pēc peldes un jogas mēģināju runāt ar ķermeni, un ķermenis teica, ka viss, ko grib darīt, ir sleep forever, tā dziļi un mūžīgi.
nebraukšu uz latgali. gulēšu. |
|
|