| |
[9. Feb 2020|09:06] |
vakar bija tik bezgala laimīga diena, es un ritenis visiem meziem pāri, savā tornī upes malā, kapteinis māja man vienai un es jutos tik happy n loved. tad matcha ar cat paws milzu pufā zem lustrām un choconuts ar zvaigznēm, pusdienās atkal bija visgarsīgākais ēdiens, man no tava ēdiena ir taureni vēderā, kā jojo.
tad braucām pretī pilnmēnesim uz frida, es smējos visu celu bez mitas, vietējie mani nodeva, man vienīgajai bija kedas, bet no worries.
tad vini sāka dejot, un piepesi gadiem tā nebija sāpējis, beigās sēdēju tumsā un asaras krita, vai varbūt asinis, bez apstājas, man gribējās vemt vai vismaz saritināties un aizmigt, bet bija mūzību ilgas standing ovations un tad nāca gaisma, un es slēpos matos.
let's go home and cry.
mājās tu man iedevi papīru, lai es visu uzrakstu, un, kad es sāku rakstīt, nebija nevienas sāpes, tikai
thank u for saving me. thank u for healing me. thank u for loving me. uz cetrām lapãm visas manas nebeidzamās pateicības to life and love and light and u. |
|
|