| |
[31. Jan 2020|08:02] |
vakarrīt pamodos tik baltā sniegā, ka viss likās viegli, un ar riteni aizbraucu līdz tālajiem mežiem. bet tur grieza kokus. daudzviet. sāpīgi grieza, nesaudzīgi, un man bija kauns.
tad ilgi šūpojos un riju auksto gaisu, vairs nebija spēka peldēt vai dzīvot, ēdu savus pelnu kartupeļus un klausījos, kā LP whistle off. peldēju jau krēslā, un tad ilgi gāju caur mežu. sausajā kokā dzenis kala, tā klusi un bez steigas, to es gribu atcerēties. un kalnam pāri pļavā bija liels ozols, es skaidri zinu, ka nekad iepriekš viņš tur nebija bijis. |
|
|