| |
[19. Jan 2020|23:09] |
gāju tumsā caur meziem, gaidīju sauli jūrā, bet nāca tikai mākoni. jūra svieda mani ārā, bet es kārpījos atpakal kā tāds kukainis smiltīs, klūpot, krītot un dzerot jūru. beigās, protams, tāpat izsvieda, tā jau ir, jūra ir pati par sevi.
izbridu kāpas un atradu visskaistākās sūpoles
abavas rabarberi vakarinās. sveika, jūra. loveu. |
|
|