| |
[15. Jan 2020|10:48] |
viss ir apmācies un pelēks, un man piepesi ir tik labi, ka neko negribas, es varbūt nemaz necelsos un neiesu uz mezu, neiesu uz jūru, tik reta sajūta, pilnīgs miers tāpat.
būsu mierā. |
|
|
| |
[15. Jan 2020|17:33] |
un tad piepeši tā gribējās visu, gāju uz mežu, gāju uz jūru, vējš bija liels, ūdens bija silts
apelsīni beigušies, dzēru smiltsērkšķus ar ingveru
un tad negaidot zilas debesis, atkal bija jāiet. gāju pie sartra un skatījos, kā saule slīd jūrā. silti |
|
|